4 dukātu NP Austroungārija (1915) - zelta investīciju monēta

Zelta monēta 4 dukāti ir piemiņas monēta, tāpat kā zelta monēta 1 dukāts. Visas šīs Austrijas monētas ir piemiņas monētas imperatoram Francim Jozefam I, kurš nomira 1916. gadā. Tāpēc visas 4 dukātu zelta monētas, kas emitētas pēc 1915. gada, ir sākotnējo dukātu pārkalums. Tāpēc uz visām šīm Austrijas zelta monētām, neatkarīgi no tā, kurā gadā tās kaltas Austrijas naudas kaltuvē, ir norādīts 1915. gads.

Münze Österreich jeb Austrijas naudas kaltuve ir viena no pasaules vadošajām naudas kaltuvēm. Tā kalk visas Austrijas apgrozības monētas un prestižas kolekcijas monētas un medaļas.

Monētu kaltuves pastāvēšanas laikā ir izmantotas dažādas kalšanas metodes. Piemēram, līdz 16. gadsimtam monētu kalšanai izmantoja āmuru, pēc tam cilindru, šūpuli un skrūvspiedi. No 1830. gada līdz mūsdienām kalšanai izmanto gredzenveida presi, kas tagad spēj kalt līdz 750 monētām minūtē.^[1].

Gadu gaitā Austrijā ir izveidotas vēl vairākas kaltuves, piemēram, Grācā, Kremzā, Zalcburgā un Insbrukā. 1918. gadā, kad sāka veidoties Austrijas Republika, Vīnes naudas kaltuve kļuva par galveno Austrijas naudas kaltuvi. Un šis statuss tai pieder līdz pat šai dienai.

Šīs kaltuves monētas ir pieprasītas starp investoriem un kolekcionāriem visā pasaulē. Viena no starptautiski atzītākajām Austrijas monētu kaltuves monētām ir Marijas Terēzes talāra monēta. Tā tika izgatavota 1780. gadā, kad šī imperatore nomira. Tagad tā ir pasaulē slavenākā sudraba monēta un arī monēta, kuras izkalts visvairāk eksemplāru. Vēl viena slavena monēta ir zelta investīciju monēta ar nosaukumu Wiener Philharmoniker.^[2].

Cita starpā Münze Österreich piegādā arī investīciju zelta stieņus, kurus tai ražo rafinēšanas rūpnīca Argor-Heraeus S.A., kurā tai pieder arī ceturtā daļa akciju.