Papildus klasiskajām zelta investīciju monētām, piemēram, Kļavas lapai, Kenguru un Krugerrandam, nevienā investīciju portfelī nedrīkst trūkt arī Vīnes filharmonijas monētas.
Vīnes filharmoniķi kopš 1989. gada Austrijas valdības uzdevumā izgatavo Austrijas monētu kaltuve. Tās strauji augošā popularitāte galvenokārt ir saistīta ar to, ka Vīnes filharmonija ir pirmā zelta monēta Eiropā ar 999,9/1000 proves tīrības pakāpi. Lai gan monētai ir daudz piekritēju ārpus Eiropas Savienības, tās nominālvērtība 25 EURO padara to īpaši populāru Eiropas investoru vidū. Tomēr "Vīnes" monētai šī vērtība ir tikai kopš euro ieviešanas 2002. gadā, jo iepriekš tās nominālvērtība bija 2000 šiliņu. Arī naudas kaltuves tuvums ir priekšrocība filharmoniju kolekcionāriem. Īsie transporta ceļi un tas, ka Austrijas naudas kaltuvei pieder arī sava rafinēšanas rūpnīca, nodrošina pietiekamu un ātru piegādi.
Par savu nosaukumu Vīnes filharmoniķi ir pateicīgi slavenajam Austrijas orķestrim, kas ir viens no labākajiem pasaulē. Zelta monētas priekšpusē attēlotas Vīnes Mūzikas nama lielās ērģeles. Zem ērģelēm ir uzspiests 1/4 unces svars, 999,9 proves šķīrums, kalšanas gads un nominālvērtība 25 EURO. Virs tās ir uzraksts "REPUPLIK ÖSTERREICH". Monētas reversā ir attēloti daži filharmonijas orķestra mūzikas instrumenti, un augšējā malā redzams orķestra nosaukums un zelta monētas uzraksts "WIENER PHILHAMRONIKER". Līdzīgi kā iepriekš minētās zelta monētas, arī Vīnes filharmoniķi ir pieejami 1 unces, 1/2 unces, 1/10 un 1/25 unces monētas.
-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Münze Österreich jeb Austrijas naudas kaltuve ir viena no pasaules vadošajām monētu kaltuvēm. Tā kalk visas Austrijas apgrozības monētas un prestižas kolekcijas monētas un medaļas.
Monētu kaltuves pastāvēšanas laikā ir izmantotas dažādas kalšanas metodes. Piemēram, līdz 16. gadsimtam monētu kalšanai izmantoja āmuru, pēc tam cilindru, šūpuļpresi un skrūvspiedi. No 1830. gada līdz mūsdienām kalšanai izmanto gredzenveida presi, kas pašlaik spēj kalt līdz 750 monētām minūtē.
Gadu gaitā Austrijā ir izveidotas vēl vairākas kaltuves, piemēram, Grācā, Kremzā, Zalcburgā un Insbrukā. 1918. gadā, kad sāka veidoties Austrijas Republika, Vīnes naudas kaltuve kļuva par galveno Austrijas naudas kaltuvi. Šo statusu tā saglabā līdz pat šai dienai.
Šīs kaltuves monētas ir pieprasītas starp investoriem un kolekcionāriem visā pasaulē. Viena no starptautiski atzītākajām Austrijas monētu kaltuves monētām ir Marijas Terēzes talāra monēta. Tā tika izgatavota 1780. gadā, kad šī imperatore nomira. Tagad tā ir pasaulē slavenākā sudraba monēta un arī monēta, kuras izkalts visvairāk eksemplāru. Vēl viena slavena monēta ir zelta investīciju monēta ar nosaukumu Wiener Philharmoniker.
Münze Österreich cita starpā piegādā arī investīciju zelta stieņus, kurus tai ražo Argor-Heraeus S.A. rafinēšanas rūpnīca, kurā tai pieder arī ceturtā daļa akciju.
